• Vineta

Viena Kaucminde, divas izglītības iestādes

Updated: Feb 20, 2021

Pirms kāda laika, rakstot maģistra darbu par Latvijas mājturības vēsturi starpkaru periodā un detalizētāk pētot Kaucmindes Mājturības semināru (vēlāk Latvijas Mājturības institūtu), pamanīju, ka dažādās publikācijās, arī akadēmiskās, tiek jauktas divas izglītības iestādes – Kaucmindes Mājturības seminārs un Kaucmindes Mājturības skola. Šajā ierakstā ielūkošos abu izglītības iestāžu vēsturē un mēģināšu izstāstīt par galvenajām atšķirībām starp tām.


Iecere par speciālās mājturības izglītības iestādes atvēršanu Latvijas teritorijā radās īsti pirms Pirmā pasaules kara. Dramatisko notikumu rezultātā neviena mājturības izglītības iestāde Latvijas teritorijā darbu neuzsāka, un jautājums par mājturības skolas atvēršanu no jauna dienas kārtībā parādījās jau neatkarīgajā Latvijā, vienlaikus tika domāts par sabiedrības izglītošanu dažādos ar mājturības nozari saistītos jautājumos.


Vienas no tā laika ietekmīgākās lauksaimnieku organizācijas “Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrības” vadība nonāca pie atziņas, ka mājturības izglītības pamatā jābūt mājturības semināram, kurš sagatavotu nākamās mājturības skolotājas un instruktores. Savukārt lauksaimnieču sagatavošanai praktiskam darbam savās saimniecībās par nepieciešamu atzina izveidot viengadīgu mājturības skolu. Abas izglītības iestādes plānoja atvērt laukos, lai audzēkņu apmācība varētu notikt lauku saimniecības apstākļos.


Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrība valdības atbalstu mājturības skolas dibināšanai Kaucmindes muižas pilī, kuru biedrība savā pārraudzībā bija ieguvusi agrārās reformas rezultātā, saņēma 1922. gadā. Tajā laikā bija izplatīta prakses lauksaimniecības skolas, pie kurām piederēja arī speciālās mājturības izglītības iestādes, atvērt bijušo muižu centros.


Pirmo mājturības izglītības iestādi Latvijā – Kaucmindes Mājturības skolu atvēra 1923. gada janvārī. Ap šo pašu laiku lauksaimnieku organizācija Kaucmindē plānoja atvērt mājturības semināru. Iecere par semināru Kaucmindē neīstenojās, un to tika nolemts atvērt Rīgā, savu darbību tas uzsāka 1923. gada 1. oktobrī. Ar 1938. gada 10. jūliju Kaucmindes Mājturības semināru pārdēvēja par Latvijas Mājturības institūtu. Kā viens no iemesliem, kādēļ semināru neatvēra Kaucmindē, bet Rīgā, varētu būt vēlme nodrošināt augstākas kvalifikācijas mācībspēkus, kas atradās Rīgā un nespētu regulāri izbraukāt uz Kaucmindi.


1939.g. Latvijas Mājturības institūta absolventes ar skolotāju M. Ķeņģi


To, ka Kaucmindes Mājturības skola un Kaucmindes Mājturības seminārs nav uzskatāmas par vienlīdzīgām izglītības iestādēm, nosaka to dibināšanas mērķi. Mājturības skolu dibināja ar mērķi sniegt lauku sievietēm iespēju iegūt zināšanas lauku dzīves vajadzībām, t.i., sagatavot praktiskas saimnieces. Lielākā daļa absolvenšu palika savu vecāku saimniecībās, salīdzinoši maz audzēkņu meklēja algotu darbu, kurā pielietot skolā iegūtās prasmes un zināšanas. Turklāt liela daļa Kaucmindes Mājturības skolas audzēkņu bija lauksaimnieku meitas.


Savukārt mājturības semināram bija jāsagatavo augstas kvalifikācijas speciālistes mājturība nozarē, kas darbotos gan izglītības iestādēs, gan sabiedriskajā darbā, tādējādi mazinot pastāvošo trūkumu pēc darbiniecēm ar padziļinātām zināšanām mājturībā. Absolventes strādāja gan par rokdarbu skolotājām, mājturības instruktorēm, sagatavoja publikācijas presē, kļuva par saimniecību pārvaldniecēm u.c.


Kā vēl būtiska atšķirība starp abām izglītības iestādēm minami iestāšanās kritēriji – par mājturības semināra audzēknēm kļūt varēja sievietes tikai ar vidusskolas izglītību, bet, lai kļūtu par mājturības skolas audzēkni pietika ar pamatskolas izglītību. Abās izglītības iestādēs audzēknes apguva līdzīgus mācību priekšmetus, bet seminārā to apguve bija padziļinātāka un kvalificētāku mācībspēku vadībā, arī pats mācību process semināra audzēknēm bija ilgāks nekā mājturības skolas audzēknēm. Vasarās semināra audzēknes praktiskās iemaņas apguva praksē, kura notika Kaucmindes muižā. Abu izglītības iestāžu audzēknes satikās tikai brīvos brīžos, to mācību programmas nepārklājās.


Neskatoties uz to, ka semināra atrašanās vieta bija Rīga, tā nosaukumā atstāja Kaucmindes vārdu. Tieši šis apstāklis, Kaucmindes Mājturības semināra un Kaucmindes Mājturības skolas līdzīgie nosaukumi vēlākos gados zinātniskajā un populārzinātniskajā literatūrā veicinājuši faktu kļūdu rašanos. Piemēram, tiek apgalvots, ka mājturības skolu pārveidoja par semināru, vai seminārs atradies visu laiku uz vietas Kaucmindē.