• Vineta

Modernais galda klājums starpkaru periodā

Updated: Oct 28, 2018


To, vai maltīte būs izdevusies, nosaka ne tikai ēdienu kvalitāte un daudzums, bet arī ēdienu pasniegšana un galda noformējums. Tāpēc īpašu vērību piegriež galda klājumam, arī 20. gs. 20. un 30. gadi nebija izņēmums.


Latvijas namamātes no Vakareiropas nākušajām modes tendencēm līdzi sekoja ne tikai apģērba izvēlē, bet arī ēdienu noformēšanā, pasniegšanā un galdu noformējumā, ievērojot galvenos principus – vienkāršību un mērenību.


Galda klājums vienkāršām pusdienām, 1928. gads.

Divdesmito gadu izskaņā no modes izgāja smagi un masīvi galdauti. To vietā galdus rotāja tamborēti, izšūti vai adīti galdauti. Trīsdesmito gadu sākumā galda klāšanā no Anglijas modē nāca mazās galda sedziņas – salvešu veida galdautiņi, kurus palika zem katra ēdāja šķīvja atsevišķi uz neapklāta galda. Tiem bija arī praktisks ieguvums. Ne vienmēr ģimenei bija iespēja kopīgi vienā laikā ieturēt maltīti, lai namamātei atvieglotu rūpes par galda klāšanu, mazās galda sedziņas bija lielisks risinājums. Tās bija viegli mazgājamas, un vienmēr bija pie rokas, ierodoties negaidītiem ciemiņiem. Sedziņas izgatavošanā bija brīva izvēle – to varēja darināt dažādās tehnikās un lielumos.


Veikalā nopirktās vai pagatavotās auduma salvetes jeb servjetes tika izlocītas vienkārši, ievērojot higiēnas normas.


Galda klājums angļu brokastīm, 1928. gads.

Par neestētisku tika uzskatīta produktu sakraušana kaudzē un lielu gabalu likšana uz traukiem, itin visā bija jāievēro mērenība.


Īpaša vērība tika pievērsta ēdienu dekorēšanai, aizvien vairāk tika izmantotas ēdamās lietas, piemēram, kā cepetim piemēroti tika atzīti pētersīļi, citrons un gurķis. Tika uzskatīts, ka jebkura ēdiena pasniegšanā īpaša vērība jāpievērš tā glītai sakārtošanai pasniegšanai paredzētajā traukā un šī trauka tīrībai.


Savas modes tendences bija vērojamas pat ēdienu formu izvēlē. Laikmeta modei atbilstošākas tika uzskatītas stūrainās nevis apaļās tortes. Pārmaiņas skāra pat sviestmaizes, parasto prāvo riecieniņu vietā tika gatavotas mazas stūrainas maizītes jeb tā saucamie „apetīta kumosiņi”.


Rakstu nedaudz citā versijā var lasīt grāmatā "Uz vakariņām Latvijas brīvvalstī. Gadsimtu senas receptes toreiz un tagad" (2014).