• Vineta

Mājturības žurnāls “Mana Māja” – politiskās ideoloģijas atspulgs

Viens no atklājumiem, pētot Latvijas mājturības vēsturi starpkaru periodā, bija, ka šo tik ļoti ar ikdienas dzīvi saistīto nozari, politiskie režīmi ir izmantojuši savas ideoloģijas propagandai. Kā viens no spilgtākajiem piemēriem ir minama specializētā mājturības žurnāla “Mana Māja” izdošana.


Jauns žurnāls lauku sievietēm


Starpkaru perioda zināmākais preses izdevumus, kurā atspoguļoti ar mājturības nozari saistīti jautājumi, ir sievietēm domātais žurnāls “Zeltene”. Neskatoties uz šī žurnāla lielo popularitāti, pašā 30. gadu izskaņā tika izteikta vajadzība pēc jauna izdevuma, kurš mājturības jautājumus atspoguļotu “pareizā gaismā”, t.i., propagandējot “latvisku” dzīvesveidu atbilstoši autoritārā režīma ideoloģijai.


Pēc Latvijas Lauksaimniecības kameras (turpmāk: LLK) Mājturības nodaļas vadītājas Trūte Mežsētas ieskatiem sieviešu žurnālos mājturības jautājumus neaplūkoja pareizi, dodot padomus arī lietās, kas būtu izskaužamas. Lai situāciju vērstu par labu, un sievietēm nodrošinātu pieeju kvalitatīvai informācijai, Mājturības nodaļas vadītāja 1939. gada augustā adresēja vēstuli LLK priekšsēdētājam par nepieciešamību izveidot jaunu mājturības žurnālu, tajā rakstot: “Bet nama mātēm, kuras ir īstas mājas dzīves un kultūras vadītājas un veidotājas, bieži vien vēl nav pietiekoši daudz zināšanu savu darbu un pienākumu labākai un pareizākai veikšanai. Viņām bieži vien nav laika arī apmeklēt kursus un priekšlasījumus. Tāpēc ir nepieciešams apgādāt labu mājturības žurnālu, kurš būtu palīgs un padomdevējs ikvienai sievietei kā nama mātēm un sabiedriskām darbiniecēm.”


Iecere guvu atbalstu, un 1939. gada pašā nogalē iznāca jaunā mēnešraksta “Mana Māja” pirmais numurs (1940, Nr.1). Žurnāla gada abonements maksāja 8 latus, par jaunā izdevuma redaktori kļuva iepriekš pieminētā mājturības eksperte T. Mežsēta.


Jaunais žurnāls bija paredzēts latviskas mājas kultūras veidošanai. Tā uzdevums bija dot norādījumus „par pareizu stāju, latvisko tikumu un tradīciju stiprināšanu, veselības kopšanu, uztura izvēli un sagatavošanu, lietderīgu saimniekošanu, bērnu kopšanu, mājas izdaiļošanu un iekārtošanu, apģērbu gatavošanu, rotāšanu un par sievietes sabiedrisko darbu”. Jaunais mājturības žurnāls bija paredzēts lauku sievietēm.


Žurnāla "Mana Māja" pirmā numura vāks.


“Mana Māja” bija paredzēts izdot reizi mēnesī ar labiem zīmējumiem, fotogrāfijām un krāsainiem pielikumiem. Žurnāla satura veidošanā savu līdzdalību bija apsolījušas vairākas praktiskas nama mātes, Latvijas Mājturības institūta pedagogi, mājturības instruktores, atzīti mākslinieki un sabiedriskās darbinieces.


Iespējams, jaunā žurnāla nosaukums tika aizgūts no žurnāla “Aizsargs” sadaļas “Mana Māja”, kuru tajā iekļāva, sākot ar 1937. gada decembri, un kuras mērķis bija “sniegt īsus praktiska rakstura rakstus, norādījumus un informāciju jautājumos, kas skar lauksaimnieka, lauksaimnieces un sievietes darbu mājās, saimniecībā, dzīvoklī, ģimenē”.


Kas bija lasāms jaunajā mājturības žurnālā?


Žurnāla “Mana Māja” pirmā numura vāku rotā zīmējums, kurā attēlota pieaugusi sieviete, acīmredzot mācot meitai adīt. Izdevumā iekļautas vairākas reklāmas atbilstoši žurnāla tematikai un tā mērķauditorijas interesēm.


Piecdesmit lappuses biezajā žurnālā lasāma tā redaktores sleja, ieteikumi latviskas istabas iekārtojumam un pareizākam virtuves iekārtojumam, praktiski padomi, kā nobružātus istabas priekšmetus padarīt izskatīgākus, apcere par istabas augiem, padomi grīdas mazgāšanai un ieteikumi rokdarbu darinājumiem, kā arī dotas instrukcijas adīta sporta tērpa izgatavošanai, apceres par bērnu veselību ziemā un veselībai kaitīgiem paradumiem, padomi latvisku Ziemassvētku svinēšanai, apcere par ēdienu gatavošanu un uzturu, receptes, saimniecības darbu organizēšanu. Iekļauti arī folkloras materiāli, literāri darbi un grāmatu apskati, kā arī humora lapa. Lasāms arī raksts par lauksaimniecības biedrību mājturības sekciju darbu un uzdevumiem.


Pieminētais adītais sporta tērps.


1940. gadā izdeva vēl sešus “Mana Māja” numurus, no kuriem pēdējais iznāca padomju okupācijas apstākļos.


Žurnālu atjauno nacistiskās Vācijas laikā


Kā viens no propagandas kanāliem Otrā pasaules kara laikā bija arī dažādi preses izdevumi. Pašā 1941. gada nogalē parādījās žurnāls “Mana Māja” (1942, Nr. 1). Kā savā monogrāfijā “Ilūziju un baiļu mašinērija” norādījis vēsturnieks Kaspars Zellis, žurnāla izdošanu atbalstīja vērmahta Propagandas daļa būtisku propagandas uzdevumu veikšanai.


Lai arī žurnāla numerācija sākta ar pirmo numuru, tas uzskatāms par LLK izdotā žurnāla turpinājumu. Arī žurnāla dizains saglabāts iepriekšējais. Atjaunoto žurnālu Lauksaimniecības Galvenās direkcijas Literatūras apgāds izdeva divas reizes mēnesī 60 000 lielā tirāžā.


Atjaunotā žurnāla “Mana Māja” pirmajā numurā, kā tā mērķis norādīts “nākt ar padomu un ierosmi sievietei talkā saimniecību iekārtošanas darbā. Tas arī ir vajadzīgs, jo vairāk kā puse no tautas ienākumiem iet caur namamātes rokām. Sevišķi kara laikā namamātes pienākums ir lai uzticēto mantu taupīgi un lietderīgi izmantot un pārvaldīt.”


Kā norāda K. Zellis, ar žurnāla starpniecību sievietēm tika adresēta taupības propaganda. Pētnieks arī norādījis, ka pēc propagandas teorijā pastāvošā dalījuma, žurnāla saturiskā ievirze būtu jādēvē par “balto propagandu”, jo tā aicināja ne tikai taupīt kara apstākļos, bet arī sniedza praktiskus padomus taupības ieviešanai dzīvē.


Nacistiskās okupācijas gados žurnāls “Mana Māja” iznāca līdz 1944. gada vasarai.