• Vineta

“Borodinas maize” – maize, kuru ēda kosmosā

Pārskatot savu maizes etiķešu kolekciju, radās jautājums – kāpēc maizēm doti tieši tādi nosaukumi. Viens no nosaukumiem, kas mani īpaši ieinteresēja, bija “Borodinas maize”. Meklējot informāciju par to, uzdūros pārsteidzošam faktam – šī maizes šķirne tika iekļauta kosmonautu ēdienkartē.


Leģendas par “Borodinas maizes” rašanos


“Borodinas maizes” īpašo garšu veido tai pievienotais iesals un koriandra sēklas. Pastāv vairākas versijas par to, kā radīta šīs maizes recepte. Viena no tām saistīta Borodinas ciemu Krievijā, pie tā 1812. gadā notika leģendārā kauja starp krievu un franču armiju. Kaujas laukā nogalināja Krievijas Impērijas armijas ģenerāli Aleksandru Tučkovu, viņa sievai neizdevās atrast ģenerāļa mirstīgās atliekas, sērojot par mīļotā nāvi, atraitne nāves vietā uzbūvēja klosteri un vēlāk kļuva par tā abati. Maizi, kas vēlāk kļuvusi pazīstama ar nosaukumu “Borodinas maize”, cepuši šajā klosterī, un drīz to iecienījuši arī Maskavā. Uz maizes uzkaisītās sēklas, kas atgādina lodes, esot bijušas veltījums drosmīgajam aristokrātam.

Cita maizes izcelsmes versija vēsta, kā tās recepte saistāma ar profesoru un komponistu Aleksandru Borodinu, kurš maizes recepti aizņēmies no kāda vietējā sava ceļojuma uz Itāliju laikā.


“Borodinas maizes” izcelsmi saista arī ar diviem Padomju Savienībā dzīvojošajiem latviešiem. Publikācijās minēts, ka šo latviešu uzvārdi bijuši Spredze un Zaķis, maizi viņi sākuši cept Maskavā 1920. gados.


Vairākos resursos par “Borodinas maizes” izcelsmi norādīts, ka tās nosaukums parādās tikai ap 1920. gadus, lai gan līdzīgas receptes bijušas publicētas jau pirms tam. 1933. gadā recepte pirmo reizi tikusi nodrukāta, tajā koriandra sēklas norādītas, kā viena no sastāvdaļām. Tieši pēc šīs receptes gatavotā maize kļuva par klasisko “Borodinas maizi”, pēc Otrā pasaules kara šo maizi sāka cept Padomju Latvijā, un tā aizvien vēl tiek ražota.


Maize lido kosmosā


Līdzās “Rīgas maizei”, “Maskavas rupjajai maizei” un “Galda maizei” arī “Borodinas maizes” receptūru pielāgoja kosmonautu pārtikas vajadzībām. Kā raksta Padomju Latvijas prese, tieši šo veidu maizi ņēma līdzi PSRS kosmosa misijās.


Būtiski bija atrisināt maizes drupaču jautājumu, atrodoties bezsvara stāvoklī, tās ir ļoti bīstamas, jo varēja iekļūt kosmiskā kuģa apkalpes locekļu acīs vai ausīs, traucēt iekārtu darbību. To atrisināja izmantojot īpašu ieraugu un gatavojot ļoti maza izmēra maizes gabaliņus – viena kumosa izmērā. Kosmonautu īpašā maize nesacietēja veselu gadu, un nemainīja arī garšas īpašības.


1969. gadā orbītā palaistā kuģa “Sojuz-8” apkalpei kādā no brokastu ēdienreizēm līdzās antrekotam, šokolādei un upeņu sulai bija “Borodinas maize”.

Kosmonautiem domātā maize. Foto: ar.culture.ru


“Borodinas maize” tika ēsta arī kuģu “Sojuz” un “Apollo” eksperimentālajā kopīgajā lidojumā 1975. gadā. “Produktu klāsts ir daudzveidīgs. Ir trīs maizes šķirnes – Borodinas maize, Rīgas maize un galda maize. Klaipiņi, kas nav lielāki par sērkociņu kārbiņu, iesaiņoti celofānā un veido vienu kumosu. [...] Kuģa “Sojuz” bortinženiera V. Kubasova ēdienu karte ir šāda: pirmajās brokastīs — teļa gaļa, Borodinas maize, augļu standziņas un kafija ar pienu, otrajās brokastīs — biezpiens ar žāvētu plūmju masu, medus rausis un kafija ar pienu, pusdienās — zaļumu zupa, vistas gaļa, galda maize, plūmes ar riekstiem un upeņu sula ar cukuru, vakariņās — marinēta gaļa, Borodinas maize, siers un ķiršu un ābolu sulas kupāža; gaļas ēdieniem viņš izvēlējies dzērveņu un ābolu mērci,” rakstīja laikraksts “Cīņa”.


80. gadu beigās tieši “Borodinas maize” bija viena no maskaviešu iecīnītākajām maizēm.

Kā īpašs gardums, atrodoties izsūtījumā Vorkutā, šīs šķirnes maize bija palikusi profesora, fiziķa Jāzepa Eidusa atmiņā: “No rīta bija kaut kāda “kafija” un pusotra graudiņa cukura (deva katru otro dienu pa trim graudiņiem), kā arī 500 gramu maizes. Lubjanka no citiem cietumiem atšķīrās ar to īpatnību, ka tur no rīta deva puskilogramu garšīgās Borodinas maizes.”